Marina Kosteņecka «Vēstules no mājām»
 "Tēvu arestēja 1945. gadā mēnesi pirms manas piedzimšanas, bet pirmo reizi mēs viens otru ieraudzījām tad, kad man jau nāca vienpadsmitais gads. Kā tēvam izdevās Vorkutas lēģeru apstākļos saglabāt pilnīgi visas mammas vēstules, es nezinu. Taču fakts paliek fakts: tēvs mirstot novēlēja, lai šīs vēstules tiktu man atdotas manas pilngadības dienā, un mamma izpildīja viņa gribu.
Desmit gadus uz jautājumu, kāpēc mans paps nekad nav mājās, mamma nemainīgi atbildēja, ka viņš tālu strādā un ka priekšnieks viņu vēl nelaiž mājās. Galu galā es nolēmu uzrakstīt priekšniekam vēstuli un apvaicājos, kā papa darbavietu sauc. Mammas atbilde bija īsa - OLP. Tikai pēc gadu desmitiem es no A. Solžeņicina grāmatām uzzināju, ka šī noslēpumainā vārda atšifrējums ir Gulaga sevišķais nometņu punkts. Kopā ar citām vēstulēm no mājām manu vēstuli OLP priekšniekam tēvs paštaisītā finiera koferī atveda atpakaļ uz Rīgu 1955. gada 31. oktobrī." - raksta grāmatas autore Marina Kosteņecka
Rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas uzdrīkstēšanās nodot atklātībai daļu vecāku sarakstes laikā, kad tēvs bija nometināts gulagā, ļauj vēlreiz pacelt aizkaru uz tām vēstures lappusēm, kuras šodien daudzi tik labprāt pārrakstītu sev ērtā formātā vai vispār izsvītrotu no atmiņas. Zīmīga lēnprātīgā un pat gaišā samierināšanās ar notiekošo, taču aiz tās skaidri saredzamas visas grūtības, kurām nākas tikt pāri.
Šobrīd Marina Kosteņecka strādā Latvijas Radio, kur producē un vada krievu valodas programmu Doma laukums. Viņas karjera kā krievu rakstniecei ir cieši saistīta ar viņas sociālo un politisko darbību Latvijā. Atmodas laikā viņa bija padomes un valdes locekle Tautas frontē. 1989. gadā, saņemot atbalstu no Tautas frontes, viņa tika ievēlēta par PSRS deputāti un vēlāk par PSRS Augstākās padomes locekli.
1994. gada 18. novembrī Marina Kosteņecka saņēma Trīs Zvaigžņu ordeni par kalpošanu Latvijai. Kosteņeckas grāmatas ir publicētas Rīgā, Maskavā, Novosibirskā, Prāgā un Bratislavā.
Grāmatu lasīju ar lielu interesi, jo autores vārds man kā bibliotekārei bija pazīstams. Šī grāmata mani aizveda citā pasaulē un kārtējo reizi parādīja - cik maz mēs zinām, kas un kā noticis, taču tik bieži jauši vai nejauši radām nepārdomātus nosodījumus un secinājumus.
Grāmata pārdomām.
|
|
